Spānijas vide

Spānija ir valsts ar daudzveidīgu ainavu un ģeogrāfisko bagātību. Spānija ģeogrāfiski ir sadalīta ļoti atšķirīgās teritorijās. Tās vidējais augstums ir 660 metri virs jūras līmeņa, citiem vārdiem sakot, divreiz augstāks par Eiropas vidējo kopējo rādītāju. Spānijas augstākās virsotnes ir: Teide kalns uz Tenerifes salas (3718 metri) un Aneto virsotne Pireneju kalnos (3404 metri). Spānijas platība ir 505955 kvadrātkilometri, kas to ierindo starp piecdesmit lielākajām valstīm pasaulē – κουλοχερηδες. Lielākā teritorijas daļa atrodas Ibērijas pussalā, atlikusī teritorija (aptuveni 12500 kvadrātkilometri) ir salas. Ibērijas pussalas galējais dienvidu punkts atrodas tikai 14 kilometru attālumā no Āfrikas kontinenta. Krasti ir dažādas kontūras, jo pieder dažādām klimata joslām.

Spānija ir mājvieta dažādām Eiropas, Āfrikas un Vidusjūras dzīvnieku sugām. Spānijas klimatiskā daudzveidība piešķir fantastisku sugu bagātību. Simboliski Spānijas zīdītāji ir vilki, lapsas, lūšu, savvaļas kaķi, brieži, kalu kazas, mežacūkas un citi dzīvnieki. Spānija ir arī svarīgs pieturas punkts migrējošām putnu grupām, kas ceļo no Eiropas uz Āfriku. Nozīmīgākās putnu sugas, kuras “piestāj” Spānijā ir pīles, flamingo, gārņi, dzērves un sīgas, kā arī vairākas plēsīgo putnu sugas kā ērgļi, lijas, vanagi, pūces. Plašajos iekšzemes ūdeņu krājumos var sastapt bagātīgu zivju sugu daudzveidību. Spānijā šobrīd ir vairāk nekā 192 apdraudētas sugas, ieskaitot bezmugurkaulniekus, zivis, abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus.

Ņemot vērā klimatisko atšķirību Spānijas valsts teritorijā, ir novērojami divi lieli veģetācijas veidi: mitrais Spānijas veģetācijas veids un siltais Spānijas veģetācijas veids. Kantabrijas apgabalā ir grezna veģetācija ar bagātīgu lapu koku mežu platībām, kur raksturīgākās sugas ir ozolu, liepu, kastaņu, gobu, ošu, kļavu un lazdu koki. Šis vairāk raksturīgs Spānijas mitrākai veģetācijai, jo koku augšanai nepieciešamas ūdens rezerves. Turpretī sausā veģetācija, kas ir tuvāk Vidusjūras apgabalam, raksturojas ar neapstrādātām zemēm un pāris mežu platībām, kurās raksturīgās sugas ur ozoli un korķa ozoli, nelieli krūmi. Sausākajās Spānijas daļās sastopamas dažādas priežu sugas, kuras var iesakņoties ļoti dziļi augsnē. Andalūzijas apkaimē ir novērojamas sausas stepes.

Lai aizsargātu savus mitrājus, Spānijā ir teritorijas, kuras ir aizsargātas ar Ramsāres konvencijas noteikumiem un kazino. Valstī ir 74 šādas izraudzītas aizsargājamas mitrāju audzes. Valsts ir parakstījusi arī aizsardzības līgumu par savvaļas putnu novērošanu un aizsardzību. Eiropas Putnu direktīva aizsargā dažādas jūras teritorijas pie Vidusjūras. Četri Spānijas nacionālie parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma aizsardzības programmā. Turklāt UNESCO programma sevī ietver arī 48 Spānijas biosfēras rezervātus. Spānijas valdība un iedzīvotāji aktīvi nodarbojas ar globālās vides aizsardzību un ir parakstījusi vairākus nolikumus un protokolus par pasaules dabas aizsardzību, tostarp īpaši svarīgajiem gaisa kvalitātes kontroles nolikumi. Citi svarīgie globālās aizsardzības dokumenti skar vaļu medību aizliegšanu, atkritumu un bīstamo notekūdeņu kontrolēšanu, apdraudēto sugu aizsardzību, tropu mežu aizsardzību.

Daudzi no Spānijas tūrisma objektiem ir iekļauti EDEN tīklā, kas nozīmē Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi.